JENOTIŅŠ GAR JŪRU GĀJA,NEVARĒJA ATRAST MĀJASVAKARS STRAUJI TUVOJĀS, ĒST TAM ĻOTI GRIBĒJĀSPRETĪ JŪRASCŪKA NĀCA
JENOTIŅU IERAUGOT – ŠŅĀCA.“LŪDZU NEBAIDIES NO MANIS,VARBŪT PALĪDZĒT MAN VARI”:TEICA MAZAIS JENOTIŅŠ,NOBIJIES BIJ ARĪ VIŅŠ
“NEVARU ES ATRAST MĀJAS,
NOSALUSI MUGURA UN KĀJAS.
JŪRASCŪKA PASMAIDĪJA,
SOMU VAĻĀ ATTAISĪJA.
“LŪDZU SILTA JAKA TEV,
UZŠUVU TO NESEN SEV
JOSTU JAKAI SAVILCIS,
VĒL JOPROJĀM IZSALCIS
PAJAUTĀJA JŪRASCŪKAI
“VAI TEV LĪDZI NAVA KŪKAS?”
“TIKAI JĀŅOGAS MAN SOMĀ.
KĀ TU MĀJAS ATRAST DOMĀ?”
JŪRASCŪKA PAJAUTĀJA
UN AR OGĀM PACIENĀJA“NEATCEROS CEĻU ES,
JŪTOS VIENS UZ PASAULES”.ŠŅUKSTĒJA NU JENOTIŅŠ,NOGURIS BIJ ĻOTI VIŅŠ.“PAZĪSTU ES MAMMU TAVU,PALĪDZĒT ES TEV GAN VARU.NAV JAU TĀLU TAVA MĀJA.”GARĀM JASMĪNIEM TIE GĀJA IESMĒJĀS NU JENOTIŅŠ,ATPAZINA VIETU VIŅŠ.ZINU GAN ES TĀLĀK CEĻU
ŠEIT ES AKMENTIŅUS VEĻU.
“JŪRASCŪCIŅ LIELS PALDIES,IENĀC MĀJĀS ATPŪSTIES” KOPĀ DZEROT SILTU TĒJU,AIZMIRSTOT PAR LIELO VĒJUVAKARAS PAGĀJA TIEM JAUTRIPALIKS TAGAD LABI DRAUGI.
