domaatajs.1s.lv

Didzis ir divus gadus, divus mēnešus un divas nedēļas liels puisis.

 

Ārstēšanās slimnīcā. Jāsaka, ka aizvadīta pārdzīvojumiem bagāda nedēļa ir aizvadīta. Mazajam divgadniekam atkal sanāca ārstēties slimnīcā, tā gan nebija nekāda gripa, vai vēdervīruss. Nu par visu pēc kārtas. Pagājušās nedēļas beigās pamanīju, ka puisim tumšs urīns, no sākuma domāju, ka vainojamas bietes ēdienkartē. Tomēr pirmdien zvanīju bērnu ārstei, lai gan nekādu citu simtomu nebija. Pirmais kas ienāca prātā, ka esam noķēruši A hepotītu, kas maziem bērniem var tikt izslimots ļoti vieglā formā.  Sarunājām, ka nodos analīzes, otrā dienā daktere zvana, ka labāk lai braucot uz slimnīcu. Uzrakstīja mums ģimenes dakterīte nosūtījumu un braucām. Tā dīvaini, it kā nekādu citu tādu sūdzību vēl joprojām nav, varbūt mazliet mazāk ēd, varbūt mazliet sagurušaks, bet būtībā tāds pats žipers kā parasti. Slimnīcā vēl bērnu pediatre sazvanās ar mūsu dakterīti, kurā nodaļā labāk Didžuku likt (Didža ārste kādreiz ir stādājusi bērnu slimnīcā). Tā tiekam norīkoti uz  4. nodaļu. Kā jau tas ierasts, katetrs, sistēma, analīzes. Par cik bērns jau nav necik saguris, tad staigājamies pa nodaļu, spēlējās, iepazīstamies ar citiem bērniem. Šajā nodaļā to drīkst droši darīt, jo te nav vīrusaino bērniņu, bet gan tādi kuriem ir problēmas ar nierītēm, locītavu sāpes un tamlīdzīgi. Gribēju pateikt, ka izrādās arī Vienības Gatvē ir tāda nodaļa, kur ļoti jauki un pretimnākoši ir ne tikai ārsti, bet arī pārējais personāls, nesatiku nevienu saīgušu medmāsiņu, māsu palīgu vai sanitāru. Vien viena apkopēja kaut ko norūca. Un jā arī virtuves darbiniece bija ļoti jauka. Man bija sajūta, ka mans bērns atgūst ticību mediķiem, tik mierīgi, tik uzmanīgi un aprunājoties un vienmēr uzsmaidot satiekot Didzi koridorā. Biju domājusi, ka nepaliksim tur ilgāk par vienu dienu, bet sabijām no trešdienas līdz sestdienai. Pārbaudīja nierītes USG, vēdera dobumu, aknas, urīnpūsli, viss normāli. Varētu teikt, ka Didzi tur vairāk novēroja un nekāda baigā ārstēšana nebija. Vairāk par to vienu sistēmu arī nelika, izrakstīja zāles, ko dzert no rīta un vakarā, jāseko bija līdzi cik izdzer, cik izčurā, un ik pa laikam jānodod analīzes. Tā nu uzrakstīja dagnozi, cistīts urīnceļu iekaisums. Kad analīzes palika labākas laidām uz māju. Tagad zinu vēl vienu labu lietu, ka ja brauc ar savu auto, to var atstāt slimnīcas teritorijā bez maksas, vien pesronālam jāpajautā caurlaidīte, ko iedot pie izbraukšanas.

...

Laumai uzdāvinātas jaunas zīmuļkrāsas, starp tām arī balta. Protams viss jaunais jāaiznes atrādīt uz bērnudārzu, arī zīmulīši. Vakarā prasam:
- Kā tad jaunie mīmuļi, vai labi krāso?-
- Jā, labi, tikai tas baltais, gan slikti-
Kā gan bērns var aizdomāties, ka baltais uz balta nav redzams. Audzinātāja gan bija atradusi melnu papīru un parādījusi, ka baltais zīmulis nav gluži ārā metams.

Didzim 16 janvārī palika divi gadi un divi mēneši, bet nu jau vairs nav tā kā pirmajā gadiņā, kad tiek atzīmētas mēneša jubilejas. Tomēr gluži neplānojot  mums iekrita vizīte pie dakterītes. Par cik uz divu gadu vecumu puisis nebija svēries un mērījies, tad nu kāpa uz svariem. Didzis divos gados un divos mēnešos sver 11 500 gr. un ir 86 cm garš. Sakarā ar slimošanām un operāciju utt. bija iepalikušas potes, tāpēc puika tika pie potēm abās kājiņās. Tagad nu esam izgājuši obligātās potes un līdz septiņiem gadiem ir miers, vienīgi vēl paliek doma par ērču poti, jo mums te tādu tiešām netrūkst.

...