Didzis ir divus gadus, divus mēnešus un vienu nedēļu liels puisis.
Vēl viena nedēļa mūsu mājās ir paskrējusi, kā vienmēr notikumiem un pārdzīvojumiem bagāta. Bet mūs taču interesē kā gājis Didžukam.
Iesnas. Didzis šo nedēļu cīnījās ar iesnām. Pirmās dienas vienkārši tīrījām deguntiņu un lietojām jūras ūdentiņu, bet ceturtās dienas vakarā Didzim parādījās tempretūra pie 38, nu ko tad izlēmu, ka jāsāk dot Sinupret pilienus. Puisim vairākas reizes ir bijis vidusauss iekaisums, tāpēc ļoti jāuzmanās kad sākas iesnas. Tomēr jo lielāks aug jo vieglāk tiekam ar visu galā. Arī es pati nu zinu kā jārīkojas, ja šķiet, ka iesnas ievilkušās. Vēl papildus lietoju Rinogel+, tas gan viņam diez ko nepatīk, bet pēc divām dienām lietojot šos medikamentus tikām galā ar punķiem,
Vizīte pie osteopāta. Katru mēnesi, iepriekš arī biežāk apmeklējam osteopāti A. Polnu, lai atrādītu mazās peciņas. Kopumā jau viss ir labi, tikai vēl tāds stīvums celīšos, jo ja dien dienā un naktī jānēsā cietas ortozes, tas protams atstāj ietekmi uz gaitu. Nu nekas piektajā februārī aizstaigāsim pie rehabialatoga un mēģināsim tepat Siguldā tikt uz masāžu vai vingrošanu, nu ko jau mums ieteiks. Daktere Polna gan teica, ka vajadzētu vingošanu baseinā, tomēr nezinu kā to īstenot bērnam, kam ik pa nedēļai ir krekšķis vai iesnas un tagad vēl gripas sezona. Varbūt jāatstāj tas uz vēlāku laiku pavasari, vasaru.
Ome ciemos. Bērniem un protams arī Didzim īpaši lielu prieku sagādāja omes ierašanās. Tad vecāki var atpūsties un mazie no sirds izspēlēties ar savu vecomammu. Tad tiek izrādītas visas rotaļlietas, kopā krāsots, zīmēts, skriets un smiets.
Veidojas teikumiņi. Didzis sāk savienot vārdiņus teikumos, pirms tam uz to bija diezgan paslinks. Turklāt vēl nācis klāt izteiciens “Ak Dievs” viņa izpildījuma “Ak Die”. Ļoti ceru, ka drīz jau varēs visu saprast ko vēlas mazais pateikt.
Ģērbšanās prasmes. Tā kā es domāju rudenī Didzīti vest uz bērnudārzu, arvien nopietnāk sākam mācīties apģērbšanos. Pagaidām gan diezgan grūti ir dabūt katru kāju savā bikšu starā, bet nu kad izdodas liels prieks. Grūtāk ir ar pār galvu velkajamiem gabaliem. Tad iestājas tumsa un apjukums. Bet vēl jau daudz laika šīs prasmes apguvei, ceru, ka mums izdosies.
.JPG)
Attīstošās rotaļlietas.
Uzskatu, ka jebkura bērna darbošanās šajā vecumā ir attīstoša. Gan klucīšu krāmēšana automašīnā, liek pirkstiņiem darboties un ar prātu izdomāt kā vairāk sakrāmēt. Māju un tornīšu būvēšana. Nav jau tik viegli maziem pirkstiņiem salikt vienu klucīti uz otra, lai tie negāzots, tāpēc jau sākumā mazais tikai skatās un visu sagāž un tikai tad mācās būvēšanas māku. Tagad Didzim ļoti patīk arī mazie Lego kluči, no tā vecuma, kad viņam gribās klucīšus bāzt mutē par laimi jau Didzis ir izaudzis un ar mazajiem klucīšiem pirkstiņi tiek vairāk nodarbināti.
Mūsmājās visiem bērniem ir patikušas puzles, tagad jau ļoti veikli Didzis māk salikt koka puzlītes ar zvēriņiem un pamazām mācās likt puzles no 15 gabaliņiem.
Izrādās, ka kāršu spēle “Melnais Pēteris” noder arī divgadniekiem ,meklējot vienādās kārtis. Rokas tiek trenētas glīti sarindojot kārtis un acu modrība atrodot vienādo, gan jau pēc gadiņa varēsim visa ģimene uzspēlēt “Melno Pēteri”.
Māsas leļļu un zvēriņu auklēšana un stumšana ratiņos, Didzis noteikti būs ļoti gādīgs tētis, jo šī rotaļa viņam ļoti patīk.
Un tad jau vēl paliek rotaļlietas, kas nav rotaļlietas. Kādi prieki ir kad tiek pie tēta atslēgām un citiem instrumentiem. Gatavs visu ko skrūvēt un labot. Virtuvē pannas, katli un topa lieta - gaļasmašīna. Godīgi sakot es pat nezinu ko man tādu vajadzētu vēl izgatavot, līdz gada vecumam jau vieglāk kādu grabulīti pagatavot, bet divos gados jau interesē tā lielā pieaugušo pasaule, ko bērns uztver kā rotaļu.Galvenais vecākiem ir jāļauj to iepazīt un izpētīt neaizmirstot par drošību.