Šodien Didzis savos divos gados un četros mēnešos pirmo reizi bija pie friziera. Godīgi sakot es raizējos kā ies, jo ar vecāko dēlu gāja traki, līdz piecu gadu vecumam ne par ko nebija pierunājams ļauties matu griešanai. Tad nu pati kā mācēju griezu mājās, kamēr jau tie mati plāniņi, tikmēr nekas, bet ap četru gadu vecumu viņam jau bija riktīgi biezi mati, ar kuriem galīgi nevarēju tikt galā. Vīrs bija galīgi pret to, ka ar mašīnīti apgrieztu pavisam īsus, turklāt es ar tādu pat arī nemāku rīkoties.
Apmēram pirms mēneša biju Didzi paņēmusi līdzi uz frizētavu, kad lielajam brālim ( nu jau viņš ļaujās) grieza matus, domāju paskatīsies un varbūt atļaus, bet nekā. Tad teicu vīram, ka viņam jāpaņem līdzi pie savas frizierītes, jo viņa griež savās mājās, kur ir tā mazliet omulīgāk. Šodien visi braucām frizēties un mums visiem par prieku, Didzis sēdēja tētim klēpī kā īsts paraugbērns. Frizierīte arī bija ļoti patīkami pārsteigta, viņa saka, ka bieži tādi mazie protestē un tāpēc nemaz negribot ņemt tādus klientus. Tomēr Didžuks mierīgi skatījās spogulītī un pa laikam pat pasmaidīja, vārdu sakot, tika pie jaunas frizūras.
Interesanti ir tas, ka tiklīdz šiem mazajiem puišeļiem apgriež matiņus viņi izskatās par kādu pusgadu vecāki, tādi nopietnāki. Man liels prieks, jo godīgi sakot sāka kaitināt, ka svešas tantes, ko satiekam ejot vingrot sauc viņu par meitenīti, kaut arī drēbes nemaz nav meitenīgas. Tagad puikam ir īsta puišu frizūra.
.JPG)
