domaatajs.1s.lv

Lieldienas ir tādi jauki svētki, kad nav jāgaida vakars, lai varētu beidzot sēsties pie svētku galda, vai ķerties klāt pie svētku nodarbēm. Tomēr šajos svētkos nekad pat aptuveni nevar zināt kādi laikapstākļi sagaidāmi, man atmiņā ir ka esam sēdējuši zālītē un krāsojuši olas, vai trakākie atkl atkājuši peldēšanas sezonu. Otra galējība ir kā šogad, snieg un putina, olas jāmeklē pa kupenām, vai atgriežoties no svinībām nevaram piebraukt pie mājas jo ceļš aizputināts, arī tā ir bijis. Un ir tādas normālās Lieldienas, kad naktī mazliet uzsalst, pa dienu silda saulīte un pie mājām zied sniegpulkstenītes.

            Tomēr ir tradīcijas, kas paliek nemainīgas šķiet ik vienā mājā. Jau vismaz nedēļu pirms svētkiem tiek domāts par mājas rotājumiem. Šogad vecākais dēls savu istabu sarotājis ar daudzām jo daudzām papīra olām, ir tik jauki, ka paši jau sāk domāt kā radīt svētku noskaņu. Mēs ar Laumu pirms svētkiem pūtām vistu olas un kārām zariņos. Tāpat arī tapa mašīnītes no piena pakām, kuru ideja noskatīta Māmiņu klubā. Pavisam vienkārši, piena pakai nogriež aukšpusi, tad aplīmē, vārdu sakot izdaiļo un pēc tam ņēmām kūdru, kur Didzis salika sīpoliņus, lai audzētu lociņus, bet Lauma samtenītes, kuras bija tieši tāda lieluma, lai izpiķētu.

            Lielajā piektdienā piedalījāmies kalnu slēpošanas mačos - Lieldienu kauss, bet par to būs atsevišķs stāsts un pēc tam laidām uz laukiem pie omes, lai mielotos ar dažādiem našķiem. Klusajā sestdienā darinājām dekorus - gaiļus (arī ideja no MK) un mana māsiņa sapina skaistas zaru ligzdiņas. Un tad jau pēcpusdienā ķērāmies pie atbildīgā procesa olu krāsošanas. Man ļoti patīk šajā procesā iesaistīt bērnus, Didzis ar tādu centību birdināja uz olām putraimus un rīsiņus. Artūram visvairāk iepatikās tīt krāsainās dzijas pie olām. Un protams cik jau vien varējām meklējām arī zaļumiņus, omei bija daži garšaugi un lapiņas no istabas puķēm. Vēl mums šogad bija super lielās zosu olas, ko krāsot. Tā nu gala rezultātā sanāca skaisti raibulīši.

            Jau vakarā Artūrs noteica, ka otrā rītā jāceļas agri, lai redzētu Lieldienu zaķi, tā nu priecīgi satraukti visi devās pie miera.

            Lieldienu rīts. Visi piecēlāmies laicīgi, pēc vecā laika ap sešiem, nu labi, mans zaķa vaktētājs pamodās pēdējais, kad māsa jau nemierīgi šaudījās no vienas istabas uz otru nevarot sagaidīt, kad varēs meklēt šokolādes olas. Zaķis pa vienai jau bija novietojis katram bērnam uz spilventiņa. Paēduši brokastis un izkaulējušies ar krāsotajām oliņām bērni ar groziņiem rokās devās sniegotajā pagalmā. Lieldienu zaķis bija krietni pastrādājis, bērni dabūja kārtīgi izskraidīties, kaut gan jāsaka, ja viņiem nedotu tādus tiešus mājienus, diez vai viņi kaut ko spētu atrast vecvecāku lielajā pagalmā. Bet nu rezultātā visi trīs bija apmierināti. Vēl mazliet pašūpojušies šūpolēs posāmies uz māju pusi, lai paspētu uzkrāt spēkus nākamajai darba nedēļai, turklāt solīja sliktu laiku, gribējās mājās nokļūt pa neaizputinātiem ceļiem. Un labi, ka tā jo otrās Lieldienas sākās un turpinās ar sniegputeni, tādā laikā nemaz no mājas ārā līst negribas, tāpēc gatavojam našķus un dzeram siltu tēju.

            Tādas nu lūk bija šīs Lieldienas mūsu mājās.