domaatajs.1s.lv

Nedēļas nogalē mūsu vecākajam dēlam palika septiņi gadi. Parasti dzimšanasdienas mums tiek svinētas radu lokā, omes tantes, brālēni un māsīcas, kas jau lieli un tam visam pa vidu kādi draugi ar bērniem, protams, ja vien bērnus nav piemeklējis kāds pavasara vīruss, vai arī nav aizdevušies kaut kur patālāk svinēt Lieldienas. Tāpēc šogad izlēmu nē, arī mūsu mājā vajag normālu bērnu ballīti. Tad nu jau laikus sāku domāt par to kā viesus izklaidēt. Artūram galvenais pienākums bija izlemt ko viņš aicinās. Jāsaka šajā ziņā viņš tāds mazliet dīvains, lai gan zinu, ka bērnudārzā viņi visi tādi draudzīgi, tāpat arī treniņos, tomēr, kad iet runa par to ko vēlas redzēt savā ballītē, viņš nosauc vien dažus bērnus. Un lai gan šoreiz Lieldienas neiekrita Artūra jubilejā, tomēr bija vēl kāds traucēklis – daļa no slēpotājiem aizbrauca uz nometni Šveicē. Bet nu var jau būt arī labāk, ka nesanāca kādi 20 bērni, tā taču tomēr mana pirmā bērnu ballīte. Kopā bija deviņi bērni, bet tie vecumi bija dažādi.

            No pieredzes zinu, ka bērni ballītēs parasti diez ko ēst negrib, gluži ar čipšiem barot arī negribējās, tāpēc izlēmu taisīsim burgerus, jo tajā procesā var labi iesaistīt bērnus, paši var izlemt ko likt maizītei pa vidu.

            Bērniem protams laiks velkas tik lēnām, nevar vien sagaidīt viesu ierašanos, bet nu divos visi lūgtie sāk parādīties. Es jau iepriekš izpētījusi vecākiem saku, ka ballīte ilgs apmēram divas stundas, tas tāds standarts. Kamēr gaidam visus viesus pirmajiem Artūrs izrāda māju, savu, māsas istabu. Tad visi izpēta dāvanas. Skatos, ka laiks vienkārši sācis skriet, tāpēc izlemju jāiesaista bērni kādā rotaļā. Pirmā bija balonu spridzināšana ar dibenu, mazākajiem ļaujam ar kājām, balonos iekšā noslēpusies konfektīte. Lielākajiem šī rotaļa iepatīkas un labprāt palīdz arī mazākajiem viesiem tikt pie končiņām.

            Tad sadalamies pa pāriem un mēģinam ietīties tualetes papīrā. Jāsaka ir viens puisītis, kas “iekritis” bērnu mantu kastēs un viņam nekas cits neinteresē.

            Tālāk seko burgeru gatavošana, lielākajai daļai tas tiešām patīk, ir pat tādi bērni, kurus šķiet vecāki ēst gatavošanā klāt nelaiž, tad nu pamācu un beigās puikām liels prieks par paša gatavoto hamburgeru.

Kamēr bērni ēd savus burgerus un savā starpā omulīgi pļāpā arī es varu brītiņu piesēst. Mazliet satraucos, ka laiks tiešām skrien uz priekšu un vēl neesam paguvuši visas spēles un vēl taču kūkas ēšana.

            Nākamā spēle saistīta ar baloniem, kas atkal jāspridzina, tomēr šoreiz tie ir piesieti dalībniekiem pie kājām .Jāsaka kāds brītiņš paiet, kamēr visiem balonus piesien, tikmēr pārējie nepacietīgi gaida rotaļas sākumu. Kad bērni tikuši pie baloniem, tad sastādam aplī, ieslēdzam mūziku un nu tik sākas jampadracis.  Speciāli neesam balonus stipri sapūtuši, lai tik ātri neplīstu. Četrganiekiem šķiet šī spēle mazliet par traku, pēc kāda brītiņa viņi padodas. Lielākajiem tā iepatīkas skriešana uz apli, ka jāatgādina spēles jēga – jāsaspridzina kaimiņa baloni. Kopumā mums ir kādi trīs uzvarētāji, jo uz beigām tā vien gribās pārkāpt noteikumus. Tomēr jāsaka, šī spēle jautrību sagādāja, varētu šo atkārtot vēl kādā jubilejā.

            Lai mazliet nomierinātu satrauktos svinētājus piedāvāju izgatavot jubilāram plakātu. Sadodu žurnālus, reklāmas, lai griež un līmē pie papīra visu kas patīk. Tikmēr sagatavoju visu kūkas ēšanai, tā vien skatos, ka divas stundas būs paskrējušas nemanot.

            Kamēr ēd kūku ierodas arī pirmie vecāki, kurus arī pacienājam. Viena no mammām beigās aizsēžās pie mums līdz pašam vakaram, pievienojas vēl mūsu kaimiņi ar mazo puiku un tā omulīgi vakarējam. Kad pienāk laiks mūsu doties mājās daži bērni nav pierunājami, saka palikšot uz dzīvi pie mums J. Laikam tas nozīmē, ka patika, nu prieks. Kopumā varu teikt, ja telpas atļauj, tiešām nav grūti pašam novadīt bērnu ballīti, jo lielākā daļa labprāt iesaistās un divas stundas paskrien ātri. Laikam būs jāieskatās veikalu plauktos pēc kādas rotaļu grāmatas. Tiešām ceru, ka omes un tantes mums piedos, bet bērniem taču gribās izspēlēties nevis sēdēt pie galda un ēst, tuklāt ja es pati vadu pasākumu man nebūtu daudz laika lai runātos.