domaatajs.1s.lv

Šis stāsts sākās tajā dienā, kad mūsu māja tika nodota eksplotācijā. Tas bija apmēram pirms sešiem gadiem. Lai gan dzīvojam ārpus pilsētas rozežām, LR likumdošana paredz, ka noteiktās, valstij svarīgās dienās pie mājas jāizkar valsts karogs. Droši vien tie, kas dzīvo saimnieka mājā, vai daudzīvokļu mājā nemaz nezin, ka par šī noteikuma neievērošanu pienākas sods. Un kad beidzot svētku dienā iznāk no saviem dzīvokļiem karogs jau sagaida. Mēs zinājām, ka karogs jāpērk un arī gribējām. Pirms vairākiem gadiem vecāki mums uzdāvināja valsts karogu. Vīrs izlēma, ka mums noteikti vajag mastu, nevis vienkārši kārti, kas piestiprināta pie mājas. Tomēr tad viņa prieks noplaka ieraugot, ka masts maksā sākot no 50 Ls.

            Tā nu sanāca, ka nauda vienmēr bija vajadzīga kaut kam citam, bērniem, tālākam mājas remontam utt. Un karogs stāvēja plauktiņā.

            Tad nu š.g. pirmajā maijā mūsu mājas pagalmā ieripoja pašvaldības policijas auto. Tieši devos ārā izkārt drēbes. Izrādās, ka policisti šogad izlēmuši doties ārpus pilsētas robežām un pārbaudīt arī piepilsētas mājas. Saņēmām aizrādījumu, par to kāpēc nav izkārts valsts karogs. Izstāstījām situāciju, vīrs vēl pārjautāja vai tiešām arī ārpus pilsētas robežām karogs ir obligāts. Vārdu sakot saņēmām aizrādījumu un vēl solījumu, ka ceturtajā maijā policisti atgriezīsies un tad jau varētu draudēt naudas sods. Tiesa gan mazliet brīnos kāpēc netika apsekotas visas mājas, bet izlases veidā, jo uz mūsu mazās ieliņas ļoti reti kuram bija karogs.

            Tā nu dabūjuši bārienu un vēlreiz pārlasījuši likumu par valsts karogu domājām jo iesākt. Trešajā maijā vīrs aizbrauca uz būvmatreālu veikalu nopirka metāla trubas par 30 Ls un pats sataisīja karoga mastu.

            Pirmā maija agrā rītā, jo karogs jāpaceļ saulei austot, arī mēs devāmies ārā, lai pirmo reizi pie savas mājas paceltu karogu. Rīts bija vienkārši pasakains, saulīte jau solīja, ka lutinās, vēja nebija, dzeguze kūkoja. Patiesībā pirmo reizi dzirdējām dzeguzi, nauda kabatā nebija, bet paēduši gan. Tad nu nolēmām, ja jau šogad pirmo reizi dzirdējām dzeguzi tieši svinīgajā karoga uzvilkšanas mirklī, tad noteikti paliksim Latvijā un paēduši arī būsim.

            Tagad plānojam izdrukāt sarakstu ar visām dienām, kad jābūt izliktam valsts karogam.

            Varam teikt paldies pašvaldības policijai, ka piespieda mūs saņemties, jo sajūtas tiešām ir svinīgas.